Jaunumi

07/14/2020
No kr.: Sandis Voldiņš, Egils Siliņš, Inese Eglīte, Iveta Grava, Ivars Slokenbergs.
No kr.: Sandis Voldiņš, Egils Siliņš, Inese Eglīte, Iveta Grava, Ivars Slokenbergs.

Kas to teica, kas runāja,
Ka Ģildes valde nakti guļ:
Dienu lielus plānus kala,
Nakti gaŗas sēdes tur.

Katrs vārds atbilst patiesībai - Latvijas Nacionālās operas ģildes valdei dienas paiet lielā projekta plānošanā, un tikai naktis atliek sēdēm. Lai vairums varētu piedalīties, noturējām valdes sēdi divos naktī pēc Latvijas laika. Ņujorkiešiem saule vēl nebija norietējusi, bet tiem valdes locekļiem, kuri patreiz ir Rīgā, prasīja mazliet vairāk piepūles turot acis vaļā līdz sēdes sākumam. Un bija to vērts, jo visi esam iedvesmojušies un aizdegušies ar jauno projektu - atbalstīt latviešu operas šedevra iestudēšanu Latvijas Nacionālajā operā. Jāņa Kalniņa opera "Hamlets" ir meistardarbs pasaulei, kurš ar Ģildes un tās atbalstītāju devumu pirmo reizi pēc Otrā pasaules kaŗa jaunā un dinamiskā iestudējumā atdzims uz Baltā nama skatuves 2022. gada sākumā.

Ģildes sēdē, nosūtot pateicības vārdus iepriekšējai vadītājai Ilzei Pētersonei, ievēlējām jaunu priekšsēdi un prezidentu - Ivaru Slokenbergu. Ivars ir starptautisko komerctiesību advokāts, bāzēts Ņujorkā, kurš konsultē Baltijas valstu uzņēmumus, kas strādā ASV tirgū. Agrāk vairāk nekā 10 gadus dzīvojis Latvijā, kur strādāja advokātu birojā Ellex Kļaviņš, pārstāvot ārvalstu investorus korporatīvos darījumos. Bijis Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vicepriekšsēdis. Dauzi atceras Ivaru no laikiem, kad Latvijas Ārlietu ministrijas uzdevumā, viņš strādāja Latvijas pastāvīgā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. Viceprezidenta amatu turpinās veikt nenogurdināmais Ivars Bērziņš un jauni ievēlētā Iveta Grava. Finanšu darbu no Andra Padega ir pārņēmis Māris Lapiņš, bet sekretāres darbu turpinās Anda Gerdena.

Gandrīz divu stundu garumā nakts sēde pagāja apspriežot biedru piesaistes stratēģiju, Ģildes šī gada finanses, kā arī pārrunājot darbību līdzekļu piesaistei operas "Hamlets" atbalstam. Nākotnē gaidāms liels darbs, bet viss ir izdarāms ar tik daudziem ilggadējiem un dedzīgiem biedriem Ģildes rindās. Īpaši vēlamies izcelt un pateicību teikt mūsu pirmajam operas "Hamlets" ziedotājam - kultūras biedrībai "Tilts" un tās vadītājai Dacei Aperānei.

Biežas sanāksmes ar Nacionālās operas vadītājiem tagad būs neatņemama daļa no Ģildes darba. Tā arī šoreiz neizpalika prezidenta Ivara Slokenberga un viņa vietnieces Ivetas Gravas tikšanās augusta sākumā ar visiem LNOB valdes locekļiem - Egilu Siliņu, Inesi Eglīti un Sandi Voldiņu. Tās laikā pārrunājām sadarbības nodomu protokolu, lai dokumentētu Ģildes un tās atbalstītāju devumu Nacionālās operas attīstībai un jauniem sasniegumiem. Ivars Slokenbergs īpaši uzsvēra, cik svarīga nākotnē ir Ģildes un LNO kopīgā sadarbība, lai godinot latviešu kultūras mantojumu un izceļot Latvijas Nacionālās operas un baleta izaugsmi, mēs nestu Latvijas vārdu pasaulē. No operas vadības saņēmām pateicības vārdus par Ģildes nozīmīgo darbu, un vēl lielāku sajūsmu par vēlmi atbalstīt Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" iestudēšanu.

Pašmāju dārgumi un svešzemju pērles Rīgas Opernamā

Ligitas Kovtunas intervija ar LNOB valdes priekšsēdi Egilu Siliņu.

Atbalstu Hamleta iestudējumam ir apliecinājusi arī Ņujorkas operas ģilde. Atminēsimies, ka Bruno Skultes Vilkaču mantiniece 2011. gadā varēja notikt, tikai pateicoties šai organizācijai. Varu iedomāties, cik gandarīti par Jāņa Kalniņa operas iestudējumu ir, piemēram, mūsu, latviešu, mūzikas vēstneši pasaulē Dace Aperāne un Andrejs Jansons, kuŗš allaž piesauc čechu piemēru - ik nedēļu Prāgā skan kāda viņu nacionālā opera...

Mēs tiešām esam bezgala priecīgi un pateicīgi par šo solīto atbalstu. Un atceramies arī, ka kopš "Vilkaču mantinieces" iestudējuma esam turpinājuši saņemt Ņujorkas latviešu atbalstu, piemēram, iegādājoties mūzikas instrumentus Operas orķestrim. Mūsu sadarbība neapšaubāmi stiprinās ne vien LNO saikni ar Ģildi, bet ar visu ārzemju latviešu sabiedrību, kas vienmēr, visos laikos ir bijusi liels atbalsts kultūrai. Runājot par latviešu oriģināloperas likteni, protams, esam domājuši, arī uzrunājuši mūsu komponistus ar aicinājumu radīt jaundarbus. Bet jāsaprot, ka jauna opera top ne ātrāk kā pāris gados. Un tam ir vajadzīgs atbalsts - stipendijas, Kultūrkapitāla fonda vai Kultūras ministrijas piešķīrumi, jo operu neraksta "no darba brīvajā laikā". "Nestrādās" arī tāds libretu konkurss, kā aizvadītā gadsimta sākumā - ir citi laiki un citas temas. Komponistam jāuzrunā libretists, un abu saiknei ir jābalstās pārdomātā nepieciešamībā.

Pilnu interviju lasiet šeit

GAISMEKĻU FORMA, KAS IZGLĀBA DZĪVĪBU Latvijā savulaik veidotie Operas nama gaismekļi ir spējuši glābt arī dzīvību. Pieminēsim 1929. gada Lieldienas, kad šeit tika izrādīta Sidnija Džounsa operete Geiša.  "Rīdzinieks Alfrēds Ž. tik nelaimīgi iemīlējies kādā atraitnē, ka galīgi pazaudējis visu saprašanu un pirmos Lieldienas svētkos no Nacionālās operas 3. balkona laidies uz galvas parterī. Kritiens bijis tik nelaimīgs, ka Alfrēds Ž. aizķēries aiz pirmā balkona kroņluktura atzarojuma. Mazliet atpūties, turpinājis ceļu zemāk, līdz uzvēlies virsū dūšīgam laulātam pārim. Tos bezmaz saplacinājis. Pats ticis sveikā cauri. Lūk, drošsirdīgs kareivis, kas godīgi valkā savu Lāčplēša 3. šķiras ordeni. Var redzēt, ka Rīgā vīrieši drusku vājāki kā mūsu sievietes. Mūsu pieviltās kundzes un meitas nomazgājas, nopūderējas, uzsmaida citam un dzīvo tāļāk," rakstīja tālaika prese. Ž. kungam 1929. gadā palaimējās, ka gaismekļi tobrīd vēl nebija pagriezti tādā leņķī, lai kritienā uz tiem varētu sevi caurdurt kā sietu. Jo jau pēc desmit gadiem, kad tiks pušķotas telpas, gatavojoties 15. maija svinībām, šāda aizķeršanās kritienā būtu beigusies daudz bēdīgāk. 1939. gada pavasarī tiek pieņemts praktisks lēmums atteikties no arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētā kroņluktura zaru galotņu un ložu bra kupolu raksturīgā vērsuma lejup, dodot priekšroku augšupvērstajam svecīšu stilam, kas, sveču skaita ziņā vēl pavairots, Lielajā zālē tiks ieturēts līdz pat 1990. gadam.
GAISMEKĻU FORMA, KAS IZGLĀBA DZĪVĪBU Latvijā savulaik veidotie Operas nama gaismekļi ir spējuši glābt arī dzīvību. Pieminēsim 1929. gada Lieldienas, kad šeit tika izrādīta Sidnija Džounsa operete Geiša. "Rīdzinieks Alfrēds Ž. tik nelaimīgi iemīlējies kādā atraitnē, ka galīgi pazaudējis visu saprašanu un pirmos Lieldienas svētkos no Nacionālās operas 3. balkona laidies uz galvas parterī. Kritiens bijis tik nelaimīgs, ka Alfrēds Ž. aizķēries aiz pirmā balkona kroņluktura atzarojuma. Mazliet atpūties, turpinājis ceļu zemāk, līdz uzvēlies virsū dūšīgam laulātam pārim. Tos bezmaz saplacinājis. Pats ticis sveikā cauri. Lūk, drošsirdīgs kareivis, kas godīgi valkā savu Lāčplēša 3. šķiras ordeni. Var redzēt, ka Rīgā vīrieši drusku vājāki kā mūsu sievietes. Mūsu pieviltās kundzes un meitas nomazgājas, nopūderējas, uzsmaida citam un dzīvo tāļāk," rakstīja tālaika prese. Ž. kungam 1929. gadā palaimējās, ka gaismekļi tobrīd vēl nebija pagriezti tādā leņķī, lai kritienā uz tiem varētu sevi caurdurt kā sietu. Jo jau pēc desmit gadiem, kad tiks pušķotas telpas, gatavojoties 15. maija svinībām, šāda aizķeršanās kritienā būtu beigusies daudz bēdīgāk. 1939. gada pavasarī tiek pieņemts praktisks lēmums atteikties no arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētā kroņluktura zaru galotņu un ložu bra kupolu raksturīgā vērsuma lejup, dodot priekšroku augšupvērstajam svecīšu stilam, kas, sveču skaita ziņā vēl pavairots, Lielajā zālē tiks ieturēts līdz pat 1990. gadam.