J. Kalniņa opera Hamlets

LNOĢ valde savā 2020. gada sēdē pieņēma lēmumu būt par Jāņa Kalniņa operas Hamlets uzveduma galveno atbalstītāju. 

1935.gadā, pabeidzis operu Hamlets, Jānis Kalniņš partitūras titullapā rakstīja: "Veltīts manam mīļam tēvam". Ierosmi komponēt operu, par pamatu ņemot Šekspīra lugu, sniedza Mihails Čehovs, kurš toreiz Hamletu iestudēja Nacionālajā teātrī. Komponists pats veidoja libretu, radot raitu, dinamiski spraigu skatuves darbu. Pēc pirmizrādes 1936. gada 17. februārī avīze Rīts rakstīja: "Sen mūsu staltais operas nams nav piedzīvojis tik spožu pirmizrādi, sen latviešu komponists nav sumināts tādiem aplausiem un ovācijām, sen operas pirmizrāde nav pulcinājusi tik jūsmīgus un atsaucīgus klausītājus kā vakar, kad operā pirmo reizi paša komponēto Hamletu diriģēja jaunais latviešu komponists Jānis Kalniņš." Otrais iestudējums tika īstenots 1943. gadā.

Abos Nacionālās operas iestudējumos vadošās lomas dziedāja izcilākie solisti - Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Amanda Liberte Rebane, Herta Lūse, Alīda Vāne, Lidija Blūmentāle, Marija Vintere, Adele Pulciņa Karpa, Viktors Stots, Teodors Brilts uc. Iestudējumiem režiju veidoja Jānis Zariņš. Dekorātors Pēteris Rožlapa par savu darbu saņēma Kultūras fonda Goda balvu. Operas vadībā darbojās Jēkabs Poruks, Otto Krolls, Knuts Lesiņš, Teodors Reiters, Nikolajs Vanadziņš un citi.

Ar operu Hamlets latvieši gandrīz ieguva pasaules slavu - angļu laikraksta Times, kā arī itāļu un zviedru mūzikas kritiķi paredzēja operai uzvaras gājienu Eiropā. Ceļu aizšķērsoja karš... 1944. gadā ar J. Kalniņa baletiem pēdējā izrādē Nacionālā opera slēdza durvis. Daudzi no māksliniekiem un darbiniekiem atstāja dzimteni, nokļuva bēgļu gaitās Vācijā un vēlāk ASV, Kanadā, Zviedrijā, sapņojot, ka viņi kādreiz bijuši un reiz atkal būs Latvijas kultūras personificējums.